-Mosties!-
Kāda balss maigi dūdoja.
-Mosties… mosties…-
Es lēni atvēru savas smagās acis. Mana galva vairs nedunēja, taču tā likās smaga un divus izmērus lielāka nekā ierasts. Jutos ļoti neērti. Centos palūkoties uz runātāju. Tas bija noraizējies jauns vīrietis maigi violetās drēbēs. Viņam bija melni gari mati un zilpelēkas acis. Viņš pieliecās man tuvāk.
-Vai tev viss labi?-
Vīrietis piesardzīgi vaicāja.
-Jā…-
Es nošļupstēju.
-Klau, ja tu negribi sadegt saulē, tad labāk uzticies man. Jā?-
Viņš mani steidzināja. Biju pārāk vārgs, lai sāktu domāt. Mani māca smacējoša nelabuma sajūta. Centos atcerēties, kas notika.
-Jā…-
Es atkal neskaidri nošļupstēju un ieslīgu bezsamaņā
Kāda balss maigi dūdoja.
-Mosties… mosties…-
Es lēni atvēru savas smagās acis. Mana galva vairs nedunēja, taču tā likās smaga un divus izmērus lielāka nekā ierasts. Jutos ļoti neērti. Centos palūkoties uz runātāju. Tas bija noraizējies jauns vīrietis maigi violetās drēbēs. Viņam bija melni gari mati un zilpelēkas acis. Viņš pieliecās man tuvāk.
-Vai tev viss labi?-
Vīrietis piesardzīgi vaicāja.
-Jā…-
Es nošļupstēju.
-Klau, ja tu negribi sadegt saulē, tad labāk uzticies man. Jā?-
Viņš mani steidzināja. Biju pārāk vārgs, lai sāktu domāt. Mani māca smacējoša nelabuma sajūta. Centos atcerēties, kas notika.
-Jā…-
Es atkal neskaidri nošļupstēju un ieslīgu bezsamaņā