Kad Tev ir skumji,
Ievas ceļ ziedus pretī saulei,
Manā sirdī auļo bifeļu bars
Un samīda rudzus.
Kad Tu raudi,
Kaut kur salūzt varavīksne,
Kāds putnēns izkrīt no ligzdas
Kā sērīga komēta.
Es saucu pūces,
Kad jūtu, kad esmu tālu
No Tavas sirds kambariem,
No Taviem izsalkušajiem zvēriem
Esmu iztukšota.
Un es neticu,
Ka Tu tad piekāpies, jo man sāp,
Tu vari piekāpties tikai tad,
Ja sāp Tev
Tu vari izmest olu čaumalas pa logu
Kā pus birstošu egli pēc jaunā gada
Tu vari izmest manas mantas pa logu
Lai tās krīt kā vardes no debesīm.
Tu vari, Tu nešaubies, ka vari,
Bet Tu nekad nevarēsi izslaucīt mani no sevis Tevī.
Ievas ceļ ziedus pretī saulei,
Manā sirdī auļo bifeļu bars
Un samīda rudzus.
Kad Tu raudi,
Kaut kur salūzt varavīksne,
Kāds putnēns izkrīt no ligzdas
Kā sērīga komēta.
Es saucu pūces,
Kad jūtu, kad esmu tālu
No Tavas sirds kambariem,
No Taviem izsalkušajiem zvēriem
Esmu iztukšota.
Un es neticu,
Ka Tu tad piekāpies, jo man sāp,
Tu vari piekāpties tikai tad,
Ja sāp Tev
Tu vari izmest olu čaumalas pa logu
Kā pus birstošu egli pēc jaunā gada
Tu vari izmest manas mantas pa logu
Lai tās krīt kā vardes no debesīm.
Tu vari, Tu nešaubies, ka vari,
Bet Tu nekad nevarēsi izslaucīt mani no sevis Tevī.