Vai patiesi jau rudens!? Man patīk rudens laiks - tāds nostaļģisks, un tam piemīt tik īpaša smarža - ne tā kā citiem gadalaikiem! Un rudenī mani vienmēr apciemo Saldirūgtais eņģelis. Un es tā baidos šogad no ziemas... Nominatīvs. Kas? Rudens. Ģenetīvs. Kā nav? Rudens... Rudens ir konstants. Būs jāturpina ceļš. Kabinets atkal būs slinku un čaklu skolēnu piepildīts. Drīz sāksies tumšie rīti un tik pat tumšie vakari... Tumsā grūti, kad tumsa arī dienā. Drošivien tā vakarā un rītā izlien kā liels Nekas, bet dienā tēlo paklausīgu un sēž iekšā, knibina nervus, bet ja esi viens, tad nekautrējas izlīst ārā un paziņot: "Tagad tu esi mana! Tu nekad nekļūsi brīva. Es sekošu tev līdzi kā ēna, kā tas sākās tad, kad tu zaudēji savu gaišumu. Tu atvēri lādi, salauzi zīmogu, un tikai spēcīga maģija mani aizvērs! Bet tādas nav, tu piederi man!" Es droši zinu, kā ir būt salauztam. Un pagaidām mani neviens nevar salabot... Kā gribētu dzirdēt balsi, kuru tu jau aizmirsi. Aimirst ir šausminoši... Es domāju, kad tu nes kaut ko sirdī, tas mūžīgi ir ar tevi - tā saka filmās. Tā tas nenotiek... Ir lietas, kuras aizmirstas... Un ja no visas sirds tu vēl gribi vismaz laiku pa laikam atsaukt to atmiņā, bet nevari, apjaut, cik nežēlīgi ir datumi. Un laiks nedziedē, nē. Tas tikai liek aizmirst svarīgas lietas bezjēgā. Tad kāda jēga ir datumiem? Jā... zināt, ka šodien ceturtdiena, un Ziemassvētki "iekrīt" nedēļas vidū, jo tad tu vari dabūt brīvdienu. Bet datumi melo. Katru gadu tie melīgi mainās. Bet sirdī laika nav. Nevar ievainotam kareivim piešūt uzspridzināto kāju.
Datumi melo, un laiks patiesībā nepastāv. Viņa nolēma, ka tas ir tikai veids biznesa cilvēkiem spēt laicīgi iersties darbā, uz norunātajām tikšanās un saņemt algu. Viņa atceras, ka kādu laiku viņa dzīvoja bez tiem, un tad tapa vairākas pasaules! Viņa atceras Svētā Zvērgalvas dārzu un Bezvēja vietu. Gluži kā Bezgalīgajā stāstā - vietas izzūd, ja tām pārstāj ticēt. Atmiņas ir spēcīga lieta, kura reizēm ievaino, bet reizēm liek pasmaidīt.
Vai patiesi jau rudens!? Man patīk rudens laiks - tāds nostaļģisks, un tam piemīt tik īpaša smarža - ne tā kā citiem gadalaikiem! Un rudenī mani vienmēr apciemo Saldirūgtais eņģelis. Un es tā baidos šogad no ziemas... Nominatīvs. Kas? Rudens. Ģenetīvs. Kā nav? Rudens... Rudens ir konstants. Būs jāturpina ceļš. Kabinets atkal būs slinku un čaklu skolēnu piepildīts. Drīz sāksies tumšie rīti un tik pat tumšie vakari... Tumsā grūti, kad tumsa arī dienā. Drošivien tā vakarā un rītā izlien kā liels Nekas, bet dienā tēlo paklausīgu un sēž iekšā, knibina nervus, bet ja esi viens, tad nekautrējas izlīst ārā un paziņot: "Tagad tu esi mana! Tu nekad nekļūsi brīva. Es sekošu tev līdzi kā ēna, kā tas sākās tad, kad tu zaudēji savu gaišumu. Tu atvēri lādi, salauzi zīmogu, un tikai spēcīga maģija mani aizvērs! Bet tādas nav, tu piederi man!" Es droši zinu, kā ir būt salauztam. Un pagaidām mani neviens nevar salabot... Kā gribētu dzirdēt balsi, kuru tu jau aizmirsi. Aimirst ir šausminoši... Es domāju, kad tu nes kaut ko sirdī, tas mūžīgi ir ar tevi - tā saka filmās. Tā tas nenotiek... Ir lietas, kuras aizmirstas... Un ja no visas sirds tu vēl gribi vismaz laiku pa laikam atsaukt to atmiņā, bet nevari, apjaut, cik nežēlīgi ir datumi. Un laiks nedziedē, nē. Tas tikai liek aizmirst svarīgas lietas bezjēgā. Tad kāda jēga ir datumiem? Jā... zināt, ka šodien ceturtdiena, un Ziemassvētki "iekrīt" nedēļas vidū, jo tad tu vari dabūt brīvdienu. Bet datumi melo. Katru gadu tie melīgi mainās. Bet sirdī laika nav. Nevar ievainotam kareivim piešūt uzspridzināto kāju.
1 Comment
Mechanical doll
8/28/2018 05:35:51 am
Es nepazīstu rudens smaržu. Tik ļoti vēlos... Datumi domāti, lai būtu kārtība. Bez kārtības cilvēkiem kļūst bail.
Reply
Leave a Reply. |
Innocence is the only sin - temptation for all devils deep within.
Bullets... are the beauty of the blistering sky...
February 2019
|