Mans kalendārs vēsta: The most beautiful thing we can experiance is the mysterious. It is the source of all true art.
Es nevarētu dzīvot bez ticības mistiskajam apkārt un iekšā. Agrāk, kad es tikko sāku to atklāt, mani pildīja neviltots prieks un sajūsma par jaunatklāto un neparasto sev apkārt. Laiks, kad ticēju, ka pārdabiskas būtnes var atnākt mainīt manu dzīvi, bija ļoti maģisks un ilgu pilns. Es tiecos skatīties uz pasauli ar citām acīm. To man vienmēr atgādināja mans Sirdsdraugs. Tieši viņš bija tas, kurš iemācīja man saskatīt to, ko es agrāk neievēroju. Manas dievības vai dievs tad bija dabā. Man nevajadzēja paskaidrojums nekam. Es baudīju lietu, un devos ārā basām kājām, kad tas lija. Mācījos redzēt zīmes, kuras atstāj nobiris zieds. Vietā, kur nepūš vējš es pavadīju daudz laika, ieklausoties aizgājušo sirdspukstu skaņās.
Šobrīd, kad mostas pavasaris, es spēju katrā gadalaikā nosaukt mistiskās lietas, bez kurām es nespēju iedomāties savu eksistenci.
Es nevarētu dzīvot bez ticības mistiskajam apkārt un iekšā. Agrāk, kad es tikko sāku to atklāt, mani pildīja neviltots prieks un sajūsma par jaunatklāto un neparasto sev apkārt. Laiks, kad ticēju, ka pārdabiskas būtnes var atnākt mainīt manu dzīvi, bija ļoti maģisks un ilgu pilns. Es tiecos skatīties uz pasauli ar citām acīm. To man vienmēr atgādināja mans Sirdsdraugs. Tieši viņš bija tas, kurš iemācīja man saskatīt to, ko es agrāk neievēroju. Manas dievības vai dievs tad bija dabā. Man nevajadzēja paskaidrojums nekam. Es baudīju lietu, un devos ārā basām kājām, kad tas lija. Mācījos redzēt zīmes, kuras atstāj nobiris zieds. Vietā, kur nepūš vējš es pavadīju daudz laika, ieklausoties aizgājušo sirdspukstu skaņās.
Šobrīd, kad mostas pavasaris, es spēju katrā gadalaikā nosaukt mistiskās lietas, bez kurām es nespēju iedomāties savu eksistenci.