Es nebrīnos, ka dažādi vecuma cilvēki sarakstās un sarunājas, mēdz uzticēt viens otram savas sajūtas, jo mūsu ārējais veidols ir tikai čaula, bet gadi ir tikai pulkstenis mūsu ārējam veidolam. Dvēselei nav vecuma un laika. Varbūt mēs esam tikušies iepriekšējās dzīvēs, tādēļ starp mums pastāv šī domu saikne. Man grūti brīnīties par šādām lietām, bet es tās uzskatu par maģisku un pārdabisku brīdi, kuru ar prieku izbaudu. Ieskatoties dziļāk un novērtējot šos brīžus, sāk likties, ka tā patiešām ir dāvana.
/no vēstules kādam/
/no vēstules kādam/