Paralēles paralēlējās.
Paralelograms kļuva par apli.
Rītausmas Planēta |
|
Paralēli paralēlēm
Paralēles paralēlējās. Paralelograms kļuva par apli.
1 Comment
Maiga krāsu terapija Dos tev beidzot harmoniju. Galvenais ir ticēt droši, Ka sūds var uzziedēt kā roze. Durvis nokrāsosim zaļas, Dzīvosim bez ļaunās gaļas, Saules enerģiju ķersim Nirvānā mēs ieiet spēsim! Joga, fitness palīdzēs - Laimi, prieku iemācīs. Skaists un ziedošs dzīvosi, Depresiju padzīsi. Dzīve dāvā iespējas, Katram savas nedienas, Bet ja ar jēgu dzīvosim, Tāpat vienalga nomirsim! :) Dienas tā mainās! Te tu juti prieka vilni, te atkal, it kā būtu pašā, pašā lejā... Reizēm tik ļoti sāp sirds, un neviens vārds, neviens saules stars nevar izlauzties cauri. Drošivien tāda ir dzīve, un tur neko nevar darīt. Ir dienas, kad nav ko teikt, un tu velc ārā sevi no gultas, centies padarīt sevi par cilvēku - paēd, sakopies un gaidi. Tā paiet dienas - gaidot, kad tās paies. Reizēm iedomājos, cik jauki būtu satikt kādu cilvēku ārpus šīs gaidīšanas un ārpus šīs pasaules, bet laikam, kad esi noslēdzies, ir grūti izkļūt ārā no savas čaulas, un otrs cilvēks ir bez mazā čaulu āmurīša. Bet varbūt, ja kāds pavisam klusi pieklauvētu... čaula ieplaisātu, neglītais pīlēns izkļūtu ārā, ieelpotu gaisu... Nu tā, reizēm...
Vieta: dzīvoklis, sēžu gultā Izskats: sarkana mājas kleita, zaļa jaka xD, mati sasieti astē Smarža: cepti makaroni Garša: kafija + šokolāde Sajūtas: pirmo reizi pēc ilga laika - vieglums Plāni: aiziet uz bundzinieku saietu Dievinu braucienu rītus! Šoreiz dosimies ceļā ar kādu senu draugu. Kur? - Kur acis rāda! Par to sapņoju jau sen. Ceļojumi man vienmēr likušies piepildīti ar tik maģisku auru. Tu atveries visam un esi gatavs pieņemt jebkurus laikapstākļus, jebkuru avantūru un pavērsienu. Ceļojumi ir kā kaut kas dziedinošs, kā plāksteris dvēselei, kad liekas, ka esi iestrēdzis savā pasaulē.
Reizēm aizdomājos, ka gribētu prast braukt ar mašīnu, bet tā man ir nepieciešama tikai lai ceļotu. Bet tas būtu tik brīnišķīgi - pamosties, izdomā, ka jāpaņem karte un aizvērtām acīm jāiebaksta, kur liktens lēmis, un doties. Dodies, un nedomā par to, ka benzīns dārgs, ka esi sajāts. Diena pieder tev un varbūt kādam līdzbraucējam! Iemācīties atkal priecāties par mazām lietām un ieraudzīt, ka pāri visam tumšajam ir arī kaut kas gaišs un skaists! Pieskarties brīnuma un pateicības sajūtai! Man liekas, ka cilvēki ceļojumos kļūst harmoniskāki ar sevi un ceļojuma biedru. Rodas kaut kāda neredzama saskaņa, sajūta, ka būšana ceļā ir tāds dabisks dzīvesveids, ka tam tā vajag būt. Tā ir tāda sava veida narkotika - to varu teikt droši. Līdz ko esi sācis, tad jūti "lomkas", kad kādu laiku tev ir jāpaliek uz vietas. Atceros braucienus uz Maģisko Māju. Pēc nedēļas pavadītas sauvvaļā, vienmēr bija tik grūti atgriezties pilsētas dzīvē, sociālajos tīklos, mājas apstākļos... Vienīgi komforts tika ļoti novērtēts, īpaši smaržīga kafija ar pienu^^ Likās - ko gan tur veselu nedēļu var darīt, bet varu teikt droši, ka nemaz tur būt nelikās garlaicīgi. Pastaigas, peldes, nereti kāpām Liepu kalna skatu tornī, kurinājām ugunskurus, nodarbojāmies ar mākslu, dzeju, mūziku, lasījām grāmatas, baudījām sauli, centāmies māju padarīt vēl mājīgāku... Tās bija skaistākās vasaras, kad rūpju bija mazāk, kad spāres bezbailīgi sēdās uz pleciem un matiem...Kad pirmo reizi redzēju jāņtārpiņus un brīnījos... Kad bija zvaigžņu lietus un piena ceļš... Kad reizēm mājā bija bailīgi, un mēs palikām visu nakti ārā pie ugunskura... To es nekad neaizmirsīšu. Šodien uz nedēļu nekur nebrauksim, bet es tik ļoti priecājos, ka varēšu atkal sajust ceļojuma garšu! Rudens elpa atnākusi,
Salnu sirdī atnesusi, Saule savu bālo vaigu Paslēps jau ap pusdienlaiku. Tas būs pirmais tukšais rudens, Tāds kā pazīstams un sens... Toreiz arī krāsu apvīts, Sarūsēja dārgakmens... Atceros to visu skaidri - Nevar aimirst, to, kas sāp, Nevar negaidīt, ko gaidi, Skudrai jūru nepārkāpt... Rudens atnāks, atnāks ziema - Kalni apsnigs, apsnigs kaps. Kāds ar smagu sirdi krūtīs Kādu vairāk nesastaps. Laiks: Rīts
Vieta: dzīvoklis Skan: Best Oldies Songs Of 1980s Izskats: sarkana mājas kleita, ieveidoti ruļļaini mati Sajūtas: pamazām pierodu pie dienas Garša: tikko apēsts Kinder Milk Slice, dzeru kafiju Smarža: rudens smarža. Vai tiešām tik ātri? Domas: derētu nogalē aizdoties pie jūras, varbūt atradīsies kāds, kurš gribētu pievienoties, vai kāds, kurš vispār gribētu mani satikt. Vēlmes: neskaitot tās paša rīta, tad satikt kādu neparastu personu, kas man ļautu aizmirsties un kā agrāk izbaudīt dienu, grimstot neparastās sarunās. Atziņa: vakar skatījos ļoti jauku filmu "Starp mums ir kalni", un sapratu, ka cilvēki, kas kopā pārdzīvo dzīves pavērsienus vai ceļo, kļūst maģiski tuvi. Un tā saikne ir daudz spēcīgāka, nekā ja viņi satiekas tāpat uz ielas. Labunakti, māmuliņa,
Paņem manu atslēdziņu, Glabā rokās iemiegusi, Sargā, gulēdama klusi. Mēness meitas dejodamas, Manu mieru lādēdamas Skrien kā vēji pāri pļavām Prom no tavām siltām skavām. Es tām līdzi nepaspēju, Gaužas asariņas lēju... Barga, salta salna nāca, Manu sirdi slēģos slēdza. Atver vārtus, māmuliņa, Lai šķind mana atslēdziņa, Kad pie Tevis klauvvēdama, Atnāks dvēselīte mana. The time of long gone memories
Awakes my sadness, takes my breath The nights and days before I met you Scared me more than loneliness I wander in the sleepy city Waiting for a soothing rain Maybe you will come and save me From my thoughts and cold again You came and found me by the river You came and silence ran away Because our worlds have touched each other Just to spin away again What’s real now? Mati: sasieti copē... karsta nakts.
Drēbes: caurs svītrains krekliņš Smarža: nakts Garša: skumjas Dzirdu: kā tālumā brauc vilciens Gaidu: kad bezmiegs laidīs mani vaļā Domāju: par to, ko nevajadzētu Jūtas: ... Gribu: atpakaļ savus zvērus, just, ka esmu dzīva. Skriet ar Sinnu pa mežu |
Innocence is the only sin - temptation for all devils deep within.
Bullets... are the beauty of the blistering sky...
February 2019
|